- Pirms intervijas formulējiet 3 līdz 5 galvenos vēstījumus un sagatavojiet konkrētus piemērus katram.
- Atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem trenējiet skaļi un kameras priekšā, nevis tikai pārdomājiet.
- Mediju treniņš ar situāciju simulācijām ļauj kļūdīties drošā vidē, nevis tiešraidē.
Mediju treniņš ir praktiska sagatavošanās saziņai ar žurnālistiem: intervijām, preses konferencēm, diskusijām un krīzes situācijām. Tā mērķis nav iemācīt “pareizās frāzes”, bet palīdzēt cilvēkam skaidri un pārliecinoši pateikt to, ko viņš patiešām domā, arī tad, kad jautājumi ir neērti.
Stress ir runātāja lielākais ienaidnieks. Arī pieredzējuši vadītāji, ārsti un juristi apjūk, kad jāuzstājas kameras priekšā, un sāk runāt samākslotā valodā vai attaisnoties. To mēs ikdienā redzam, gatavojot dažādu jomu profesionāļus intervijām un prezentācijām.
Biežākās kļūdas pirmajā intervijā
- Pārāk daudz vēstījumu. Cenšoties pateikt visu, nekas nepaliek atmiņā.
- Nozares žargons. Tas, kas skaidrs kolēģiem, skatītājam ir nesaprotams.
- Atbildēšana uz jautājumu, kas nav uzdots, vai tieši pretēji: izvairīšanās, kas izskatās pēc slēpšanās.
- “Bez komentāriem”. Žurnālists stāstu uzrakstīs jebkurā gadījumā, tikai bez jūsu skatpunkta.
- Samākslots, AI rakstīts teksts. Cilvēki to sajūt uzreiz, un uzticēšanās mazinās. Dabiska valoda un savi piemēri darbojas labāk.
Kā sagatavoties intervijai: 5 soļi
- Noskaidrojiet kontekstu. Kāds ir medijs, formāts, auditorija, vai intervija būs tiešraidē, kas vēl piedalīsies.
- Formulējiet 3 līdz 5 galvenos vēstījumus. Padomājiet, ko jūs gribētu dzirdēt, ja sēdētu auditorijā, un kas jūs garlaikotu.
- Katram vēstījumam sagatavojiet pierādījumu. Skaitli, piemēru vai stāstu no prakses.
- Uzrakstiet 10 jautājumus, no kuriem baidāties visvairāk, un atbildiet uz tiem skaļi.
- Trenējieties kameras priekšā. Ieraksts parāda to, ko paši nepamanām: ķermeņa valodu, pauzes, vārdus “nu” un “īstenībā”.
Sarežģīta intervija un krīzes situācija
Konfrontējošā (hard-talk) intervijā žurnālista uzdevums ir pārbaudīt jūsu argumentus. Tas nav personisks uzbrukums. Klausieties jautājumu līdz galam, atbildiet uz būtību un pēc tam pārejiet pie sava vēstījuma. Ja kaut ko nezināt, pasakiet to un apsoliet precizēt.
Krīzes intervijā svarīgākie ir trīs elementi: atzīt notikušo, pateikt, kas tiek darīts, un parādīt cilvēcisku attieksmi pret tiem, kurus situācija skārusi. Juridiski precīzs, bet emocionāli auksts teksts krīzē parasti kaitē runātājam.
Video, podkāsti un sociālie tīkli
Mūsdienās intervija bieži nonāk pie auditorijas īsos video fragmentos. Tāpēc katrai galvenajai domai jābūt saprotamai arī 15 līdz 20 sekundēs, bez iepriekšējā konteksta. Podkāstā ir vairāk laika, taču arī tur klausītājs zaudē uzmanību, ja runātājs nerunā par būtisko.
Kāpēc situāciju simulācijas
Mediju Tilts treniņos dalībnieki nevis klausās lekciju, bet piedalās simulētās intervijās, preses konferencēs un krīzes situācijās ar ierakstu un analīzi. Kļūdīties drošā vidē ir daudz lētāk nekā kļūdīties tiešraidē. Treniņus vadām latviešu un angļu valodā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kam vajadzīgs mediju treniņš?
Uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, preses sekretāriem, ekspertiem, kuri komentē savas nozares jautājumus, un ikvienam, kurš var nonākt krīzes situācijā sabiedrības uzmanības centrā.
Cik bieži treniņš jāatkārto?
Ieteicams pirms katras nozīmīgas publiskas aktivitātes vai krīzes riska perioda, kā arī regulāri, ja vadītājs bieži uzstājas medijos. Prasme bez prakses ātri zūd.
Vai var sagatavoties, izmantojot AI?
AI var palīdzēt sakārtot domas vai atrast iespējamos jautājumus, taču runu un atbildes labāk veidot pašam. Auditorija atpazīst samākslotu valodu, un tā mazina uzticību.
Uzziniet vairāk par Mediju Tilts mediju treniņiem vai piesakieties sarunai.



